ÌÇÐÄVlogÆÆ½â°æ FAD lektore Jana JÄkobsone prezentÄ“ja savu ziņojumu zinÄtniskajÄ simpozijÄ NepÄlÄ
ÌÇÐÄVlogÆÆ½â°æ ArhitektÅ«ras un dizaina fakultÄtes lektore Jana JÄkobsone nesen atgriezusies no NepÄlas, kur prezentÄ“ja savu ziņojumu ICOMOS starptautiskajÄ asamblejÄ, zinÄtniskajÄ simpozijÄ, kas veltÄ«ts kultÅ«ras mantojuma saglabÄÅ¡anai krÄ«zes apstÄkļos. DalÄ«ba Å¡ajÄ pasÄkumÄ ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm sadarbÄ«bas formÄm kultÅ«ras mantojuma jomÄ – tÄ Ä¼auj iegÅ«t aktuÄlÄko informÄciju par pasaules mantojuma vietu pÄrvaldÄ«bu, dalÄ«ties profesionÄlajÄ pieredzÄ“, veidot starptautiskus kontaktus un sadarbÄ«bas tÄ«klus, kÄ arÄ« prezentÄ“t Latvijas nostÄdnes un pieeju mantojuma saglabÄÅ¡anÄ globÄlÄ kontekstÄ.
JÅ«s tikko atgriezÄties no NepÄlas, kur piedalÄ«jÄties ICOMOS (StarptautiskÄs ievÄ“rojamu vietu un pieminekļu padomes) starptautiskÄ zinÄtnes simpozija. KÄ Å¡is brauciens iekļaujas JÅ«su profesionÄlajÄ darbÄ?
Mana pÄ“tniecÄ«ba lielÄ mÄ“rÄ ir saistÄ«ta ar kultÅ«ras mantojuma integrÄciju mÅ«sdienu pilsÄ“tvidÄ“. Mani interesÄ“, kÄ vÄ“stures slÄņi, tradÄ«cijas, materiÄlie un nemateriÄlie mantojuma aspekti veido vietu, un kÄpÄ“c tieÅ¡i Å¡ie faktori nosaka arhitektÅ«ras un pilsÄ“tvides attÄ«stÄ«bu. Tikai saprotot vietas kultÅ«ru un apstÄkļus, arhitekts spÄ“j radÄ«t jÄ“gpilnu, kontekstuÄlu vidi.
Å is brauciens uz NepÄlu un dalÄ«ba simpozijÄ organiski iekļÄvÄs Å¡ajÄ pÄ“tniecÄ«bas laukÄ. NepÄlas mantojuma situÄcija ir sarežģīta, to ietekmÄ“ gan ļoti spÄ“cÄ«gas hinduisma un budisma tradÄ«cijas, gan regulÄras zemestrÄ«ces. TurklÄt pasÄkuma tÄ“ma bija kultÅ«ras mantojuma noturÄ«ba, katastrofu risku mazinÄÅ¡ana un gatavÄ«ba krÄ«zÄ“m, kas ir tieÅ¡i tas, ar ko ikdienÄ strÄdÄju gan pÄ“tniecÄ«bÄ, gan KuldÄ«gÄ – pasaules mantojuma vietÄ, kur vadu bÅ«vvaldi.
KÄdi ir spilgtÄkie secinÄjumi no NepÄlas un viņu pieredzes mantojuma saglabÄÅ¡anÄ?
KÄ jau minÄ“ju, kultÅ«rvÄ“sturiskais mantojums NepÄlÄ veidojas ļoti sarežģītos apstÄkļos. Zemes trÄ«ces notiek cikliski, apmÄ“ram ik pÄ“c 80 gadiem. PiemÄ“ram, 2015. gada zemestrÄ«cÄ“ tika nopostÄ«tas daudzas vÄ“sturiskas struktÅ«ras, cieta liels skaits cilvÄ“ki. Tas, kÄ nepÄlieÅ¡i tam gatavojas un kÄ pÄ“c tam atjauno mantojumu, ir ÄrkÄrtÄ«gi iedvesmojoÅ¡s un pamÄcoÅ¡s process.
Viņi ļoti balstÄs amatniecÄ«bas tradÄ«cijÄs, nevis starptautiskÄs konvencijÄs. Daudzos gadÄ«jumos dzÄ«vojamÄs Ä“kas, kvartÄli un tempļi tiek atjaunoti – bÅ«vÄ“ti no jauna – tieÅ¡i tÄ, kÄ tos bÅ«vÄ“juÅ¡i viņu tÄ“vi un vectÄ“vi. Tas var bÅ«t pirmšķietami, neiedziļinoties viņu kultÅ«rÄ pretrunÄ starptautiskajiem mantojuma standartiem, taÄu tas atspoguļo dziļu vietÄ“jÄs kultÅ«ras tradÄ«ciju. Lai arÄ« šī pieeja reizÄ“m rada diskusijas, tÄ ir autentiska un sakņota vietas vÄ“sturÄ“. Otrs piemÄ“rs ir Lumbini – Budas dzimÅ¡anas vieta, kur sastopas dažÄdi mantojuma slÄņi: no senajÄm relikvijÄm lÄ«dz japÄņu arhitekta Kenzo Tangas 70. gadu arhitektÅ«rai un mÅ«sdienu budisma tempļiem – miera veicinÄÅ¡anai starp tautÄm, ko Å¡eit veido daudzas valstis. Å Ä« mantojuma daudzslÄņainÄ«ba ir kultÅ«ras ziÅ†Ä fascinÄ“joÅ¡a, bet vienlaikus rada arÄ« riskus, Ä«paÅ¡i attiecÄ«bÄ uz uzturēšanu un ilgtspÄ“ju.
Ar kÄdiem jautÄjumiem strÄdÄjÄt savÄ zinÄtniskajÄ prezentÄcijÄ?
Mana prezentÄcija bija par pilsÄ“tvidi un par to, ka ilgtspÄ“jÄ«ga urbÄnÄ noturÄ«ba nav vÄ“lama un pat iespÄ“jama, izslÄ“dzot kÄdu no vÄ“stures slÄņiem. RunÄju par KuldÄ«gas pieredzi, kur pilsÄ“tas identitÄti veido gan daudzi reliÄ£iskie slÄņi, gan ebreju kopiena, gan padomju laika mantojums. LatvijÄ vÄ“,l joprojÄm, reizÄ“m vÄ“lamies “remontÄ“t†vÄ“sturi pilsÄ“tvidÄ“ – izņemt ÄrÄ to, kas nepatÄ«k, vai to, kas šķiet nevÄ“lami. TaÄu mantojumam nebÅ«tu jÄbÅ«tselektÄ«vam procesam. Lai pilsÄ“ta bÅ«tu noturÄ«ga un autentiska, visiem slÄņiem ir iespÄ“ja lÄ«dzÄs pastÄvÄ“r, tie jÄizprot un jÄskaidro.
Kas bÅ«tu svarÄ«gÄkais, ko arhitektiem LatvijÄ vajadzÄ“tu mÄcÄ«ties no NepÄlas un starptautiskÄs pieredzes?
Arhitektam svarÄ«gÄkais ir izprast vietu – tÄs kultÅ«ru, vÄ“rtÄ«bas, dabas apstÄkļus, riskus un dzÄ«ves veidu. MÄ“s nevaram automÄtiski pielietot universÄlas pieejas, dažbrÄ«d pat lozungus, vai salÄ«dzinÄt atjaunoÅ¡anas un turpinÄÅ¡anas pieejas dažÄdÄs pasaules mantojuma vietÄs pÄ“c vienotiem kritÄ“rijiem. TÄ ir bieža kļūda: salÄ«dzinÄt KuldÄ«gu ar ParÄ«zi vai Sidneju, nesaprotot, ka vietu Ä«paÅ¡Äs universÄlÄs vÄ“rtÄ«bas un apstÄkļi ir radikÄli atšķirÄ«gi.
TÄpÄ“c noteikumi,vadlÄ«nijas,starptautiskÄs hartas nav lietojami vienkÄrÅ¡i burtiski. Arhitektam jÄspÄ“j iedziļinÄties, nevis vienkÄrÅ¡ipielietot noteikumus.
Kas, JÅ«su skatÄ«jumÄ, arhitektam vispÄr ir vissvarÄ«gÄkais?
Cēloņu un seku izpratne.
TÄ ir spÄ“ja ieraudzÄ«t kopsakarÄ«bas- kultÅ«rÄ, telpÄ, materiÄlos, sociÄlajos procesos. RadoÅ¡ums un tehniskÄs zinÄÅ¡anas ir svarÄ«gas, bet bez spÄ“jas pÄrredzÄ“t sistÄ“mas arhitekts nevar radÄ«t ilgtspÄ“jÄ«gu vidi.
ArhitektÅ«ra nav tikai Ä“ku projektēšana. TÄ ir pÄ“tniecÄ«ba, plÄnoÅ¡ana, pilsÄ“tvides izpratne, mantojuma izzinÄÅ¡ana, sabiedrÄ«bas iesaiste.
Un tieÅ¡i šī starpdisciplinaritÄte padara profesiju tik aizraujoÅ¡u.
JÅ«s strÄdÄjat kÄ KuldÄ«gas bÅ«vvaldes vadÄ«tÄja, UNESCO mantojuma vietas pÄrvaldniece, ÌÇÐÄVlogÆÆ½â°æ lektore, pÄ“tniece, un vÄ“l esat praktizÄ“joÅ¡a arhitekte. KÄ to spÄ“jat apvienot?
PatiesÄ«bÄ Ä¼oti organiski. Visas šīs darÄmÄs lietas savstarpÄ“ji papildina viena otru. BÅ«vvaldÄ“ redzu reÄlo praksi un izaicinÄjumus. KÄ pasaules mantojuma vietas pÄrvaldniece strÄdÄju ar vÄ“rtÄ«bu definēšanu, atjaunoÅ¡anu, risku analÄ«zi un ilgtermiņa plÄnoÅ¡anu.. KÄ praktizÄ“joÅ¡a arhitekte saprotu, kÄ strÄdÄ citi kolēģi un kÄdus lÄ“mumus viņiem jÄpieņem. KÄ pÄ“tniece – analizÄ“ju, dokumentÄ“ju un sistematizÄ“ju pieredzi. KÄ lektore – nododu šīs zinÄÅ¡anas studentiem, lai viņi nekļūdÄ«tos tur, kur citur pasaulÄ“ kÄds jau ir guvis pieredzi. Å Ä«s jomas papildina viena otru un veido profesionÄlu sinerÄ£iju.
KÄ jÅ«s vÄ“rtÄ“jat Latvijas situÄciju kultÅ«ras mantojuma saglabÄÅ¡anÄ?
LatvijÄ ir laba normatÄ«vÄ bÄze un profesionÄļi,. LielÄkais izaicinÄjums ir padomju laika radÄ«tais pÄrtraukums tradÄ«cijÄs. PiemÄ“ram, SkandinÄvijÄ amatniecÄ«bas un mantojuma kopÅ¡anas zinÄÅ¡anas nododas paaudzÄ“s. Pie mums šī Ä·Ä“de daudzviet tika pÄrrauta. LÄ«dz ar to arÄ« attieksme dažkÄrt atšķiras – vieni saskata vÄ“rtÄ«bu, citi vÄ“las “tÄ«ru lapu†un sterilu vidi. SituÄcija ikgadus uzlabojas: arvien vairÄk cilvÄ“ku izprot mantojuma nozÄ«mi un lÄ«dzatbildÄ«bu par savu pilsÄ“tu.
Ko no NepÄlas pieredzes visvÄ“rtÄ«gÄko paņēmÄt tieÅ¡i sev?
VisticamÄk – apziņu par vietas Ä«paÅ¡o balsi. Mantojums nav tikai arhitektÅ«ra, tas ir cilvÄ“ku pasaules uzskats, reliÄ£ija, materiÄlie ierobežojumi, dabas apstÄkļi, amatniecÄ«bas prasmes. Un jebkurÅ¡ arhitekta lÄ“mums Å¡ajÄ sistÄ“mÄ rada sekas. Arhitektam jÄbÅ«t tam, kurÅ¡ dzird, saprot un turpina vietu.