糖心Vlog破解版 FAD lektore Jana J膩kobsone prezent膿ja savu zi艈ojumu zin膩tniskaj膩 simpozij膩 Nep膩l膩
糖心Vlog破解版 Arhitekt奴ras un dizaina fakult膩tes lektore Jana J膩kobsone nesen atgriezusies no Nep膩las, kur prezent膿ja savu zi艈ojumu ICOMOS starptautiskaj膩 asamblej膩, zin膩tniskaj膩 simpozij膩, kas velt墨ts kult奴ras mantojuma saglab膩拧anai kr墨zes apst膩k募os. Dal墨ba 拧aj膩 pas膩kum膩 ir viena no noz墨m墨g膩kaj膩m sadarb墨bas form膩m kult奴ras mantojuma jom膩 – t膩 募auj ieg奴t aktu膩l膩ko inform膩ciju par pasaules mantojuma vietu p膩rvald墨bu, dal墨ties profesion膩laj膩 pieredz膿, veidot starptautiskus kontaktus un sadarb墨bas t墨klus, k膩 ar墨 prezent膿t Latvijas nost膩dnes un pieeju mantojuma saglab膩拧an膩 glob膩l膩 kontekst膩.
J奴s tikko atgriez膩ties no Nep膩las, kur piedal墨j膩ties ICOMOS (Starptautisk膩s iev膿rojamu vietu un pieminek募u padomes) starptautisk膩 zin膩tnes simpozija. K膩 拧is brauciens iek募aujas J奴su profesion膩laj膩 darb膩?
Mana p膿tniec墨ba liel膩 m膿r膩 ir saist墨ta ar kult奴ras mantojuma integr膩ciju m奴sdienu pils膿tvid膿. Mani interes膿, k膩 v膿stures sl膩艈i, trad墨cijas, materi膩lie un nemateri膩lie mantojuma aspekti veido vietu, un k膩p膿c tie拧i 拧ie faktori nosaka arhitekt奴ras un pils膿tvides att墨st墨bu. Tikai saprotot vietas kult奴ru un apst膩k募us, arhitekts sp膿j rad墨t j膿gpilnu, kontekstu膩lu vidi.
艩is brauciens uz Nep膩lu un dal墨ba simpozij膩 organiski iek募膩v膩s 拧aj膩 p膿tniec墨bas lauk膩. Nep膩las mantojuma situ膩cija ir sare啪模墨ta, to ietekm膿 gan 募oti sp膿c墨gas hinduisma un budisma trad墨cijas, gan regul膩ras zemestr墨ces. Turkl膩t pas膩kuma t膿ma bija kult奴ras mantojuma notur墨ba, katastrofu risku mazin膩拧ana un gatav墨ba kr墨z膿m, kas ir tie拧i tas, ar ko ikdien膩 str膩d膩ju gan p膿tniec墨b膩, gan Kuld墨g膩 – pasaules mantojuma viet膩, kur vadu b奴vvaldi.
K膩di ir spilgt膩kie secin膩jumi no Nep膩las un vi艈u pieredzes mantojuma saglab膩拧an膩?
K膩 jau min膿ju, kult奴rv膿sturiskais mantojums Nep膩l膩 veidojas 募oti sare啪模墨tos apst膩k募os. Zemes tr墨ces notiek cikliski, apm膿ram ik p膿c 80 gadiem. Piem膿ram, 2015. gada zemestr墨c膿 tika nopost墨tas daudzas v膿sturiskas strukt奴ras, cieta liels skaits cilv膿ki. Tas, k膩 nep膩lie拧i tam gatavojas un k膩 p膿c tam atjauno mantojumu, ir 膩rk膩rt墨gi iedvesmojo拧s un pam膩co拧s process.
Vi艈i 募oti balst膩s amatniec墨bas trad墨cij膩s, nevis starptautisk膩s konvencij膩s. Daudzos gad墨jumos dz墨vojam膩s 膿kas, kvart膩li un temp募i tiek atjaunoti 鈥� b奴v膿ti no jauna – tie拧i t膩, k膩 tos b奴v膿ju拧i vi艈u t膿vi un vect膿vi. Tas var b奴t pirm拧姆ietami, neiedzi募inoties vi艈u kult奴r膩 pretrun膩 starptautiskajiem mantojuma standartiem, ta膷u tas atspogu募o dzi募u viet膿j膩s kult奴ras trad墨ciju. Lai ar墨 拧墨 pieeja reiz膿m rada diskusijas, t膩 ir autentiska un sak艈ota vietas v膿stur膿. Otrs piem膿rs ir Lumbini – Budas dzim拧anas vieta, kur sastopas da啪膩di mantojuma sl膩艈i: no senaj膩m relikvij膩m l墨dz jap膩艈u arhitekta Kenzo Tangas 70. gadu arhitekt奴rai un m奴sdienu budisma temp募iem 鈥� miera veicin膩拧anai starp taut膩m, ko 拧eit veido daudzas valstis. 艩墨 mantojuma daudzsl膩艈ain墨ba ir kult奴ras zi艈膩 fascin膿jo拧a, bet vienlaikus rada ar墨 riskus, 墨pa拧i attiec墨b膩 uz uztur膿拧anu un ilgtsp膿ju.
Ar k膩diem jaut膩jumiem str膩d膩j膩t sav膩 zin膩tniskaj膩 prezent膩cij膩?
Mana prezent膩cija bija par pils膿tvidi un par to, ka ilgtsp膿j墨ga urb膩n膩 notur墨ba nav v膿lama un pat iesp膿jama, izsl膿dzot k膩du no v膿stures sl膩艈iem. Run膩ju par Kuld墨gas pieredzi, kur pils膿tas identit膩ti veido gan daudzi reli模iskie sl膩艈i, gan ebreju kopiena, gan padomju laika mantojums. Latvij膩 v膿,l joproj膩m, reiz膿m v膿lamies 鈥渞emont膿t鈥� v膿sturi pils膿tvid膿 – iz艈emt 膩r膩 to, kas nepat墨k, vai to, kas 拧姆iet nev膿lami. Ta膷u mantojumam neb奴tu j膩b奴tselekt墨vam procesam. Lai pils膿ta b奴tu notur墨ga un autentiska, visiem sl膩艈iem ir iesp膿ja l墨dz膩s past膩v膿r, tie j膩izprot un j膩skaidro.
Kas b奴tu svar墨g膩kais, ko arhitektiem Latvij膩 vajadz膿tu m膩c墨ties no Nep膩las un starptautisk膩s pieredzes?
Arhitektam svar墨g膩kais ir izprast vietu – t膩s kult奴ru, v膿rt墨bas, dabas apst膩k募us, riskus un dz墨ves veidu. M膿s nevaram autom膩tiski pielietot univers膩las pieejas, da啪br墨d pat lozungus, vai sal墨dzin膩t atjauno拧anas un turpin膩拧anas pieejas da啪膩d膩s pasaules mantojuma viet膩s p膿c vienotiem krit膿rijiem. T膩 ir bie啪a k募奴da: sal墨dzin膩t Kuld墨gu ar Par墨zi vai Sidneju, nesaprotot, ka vietu 墨pa拧膩s univers膩l膩s v膿rt墨bas un apst膩k募i ir radik膩li at拧姆ir墨gi.
T膩p膿c noteikumi,vadl墨nijas,starptautisk膩s hartas nav lietojami vienk膩r拧i burtiski. Arhitektam j膩sp膿j iedzi募in膩ties, nevis vienk膩r拧ipielietot noteikumus.
Kas, J奴su skat墨jum膩, arhitektam visp膩r ir vissvar墨g膩kais?
C膿lo艈u un seku izpratne.
T膩 ir sp膿ja ieraudz墨t kopsakar墨bas- kult奴r膩, telp膩, materi膩los, soci膩lajos procesos. Rado拧ums un tehnisk膩s zin膩拧anas ir svar墨gas, bet bez sp膿jas p膩rredz膿t sist膿mas arhitekts nevar rad墨t ilgtsp膿j墨gu vidi.
Arhitekt奴ra nav tikai 膿ku projekt膿拧ana. T膩 ir p膿tniec墨ba, pl膩no拧ana, pils膿tvides izpratne, mantojuma izzin膩拧ana, sabiedr墨bas iesaiste.
Un tie拧i 拧墨 starpdisciplinarit膩te padara profesiju tik aizraujo拧u.
J奴s str膩d膩jat k膩 Kuld墨gas b奴vvaldes vad墨t膩ja, UNESCO mantojuma vietas p膩rvaldniece, 糖心Vlog破解版 lektore, p膿tniece, un v膿l esat praktiz膿jo拧a arhitekte. K膩 to sp膿jat apvienot?
Paties墨b膩 募oti organiski. Visas 拧墨s dar膩m膩s lietas savstarp膿ji papildina viena otru. B奴vvald膿 redzu re膩lo praksi un izaicin膩jumus. K膩 pasaules mantojuma vietas p膩rvaldniece str膩d膩ju ar v膿rt墨bu defin膿拧anu, atjauno拧anu, risku anal墨zi un ilgtermi艈a pl膩no拧anu.. K膩 praktiz膿jo拧a arhitekte saprotu, k膩 str膩d膩 citi kol膿模i un k膩dus l膿mumus vi艈iem j膩pie艈em. K膩 p膿tniece 鈥� analiz膿ju, dokument膿ju un sistematiz膿ju pieredzi. K膩 lektore 鈥� nododu 拧墨s zin膩拧anas studentiem, lai vi艈i nek募奴d墨tos tur, kur citur pasaul膿 k膩ds jau ir guvis pieredzi. 艩墨s jomas papildina viena otru un veido profesion膩lu siner模iju.
K膩 j奴s v膿rt膿jat Latvijas situ膩ciju kult奴ras mantojuma saglab膩拧an膩?
Latvij膩 ir laba normat墨v膩 b膩ze un profesion膩募i,. Liel膩kais izaicin膩jums ir padomju laika rad墨tais p膩rtraukums trad墨cij膩s. Piem膿ram, Skandin膩vij膩 amatniec墨bas un mantojuma kop拧anas zin膩拧anas nododas paaudz膿s. Pie mums 拧墨 姆膿de daudzviet tika p膩rrauta. L墨dz ar to ar墨 attieksme da啪k膩rt at拧姆iras – vieni saskata v膿rt墨bu, citi v膿las 鈥渢墨ru lapu鈥� un sterilu vidi. Situ膩cija ikgadus uzlabojas: arvien vair膩k cilv膿ku izprot mantojuma noz墨mi un l墨dzatbild墨bu par savu pils膿tu.
Ko no Nep膩las pieredzes visv膿rt墨g膩ko pa艈膿m膩t tie拧i sev?
Visticam膩k – apzi艈u par vietas 墨pa拧o balsi. Mantojums nav tikai arhitekt奴ra, tas ir cilv膿ku pasaules uzskats, reli模ija, materi膩lie ierobe啪ojumi, dabas apst膩k募i, amatniec墨bas prasmes. Un jebkur拧 arhitekta l膿mums 拧aj膩 sist膿m膩 rada sekas. Arhitektam j膩b奴t tam, kur拧 dzird, saprot un turpina vietu.